Nāciet uz CenzūraiNē telti: parunāsim mājīgā atmosfērā. Un nepalaidiet garām debati par “Aizliegtajiem tematiem skolās” – 1. jūlijā 18.00 -19.30 uz Swedbank Izglītības skatuves. Ar visu festivāla “LAMPA” programmu varat iepazīties festivāla mājaslapā.
Atklāta vēstule a.god. Dz. Rasnača kungam
Tieslietu ministram
Par Stambulas konvencijas (Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu) parakstīšanu Latvijā
Pagājušā nedēļā četri baznīcu vadītāji Latvijā (Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Romas katoļu baznīcas vadītājs, arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs, Latvijas Pareizticīgās baznīcas virsgans, Viņa Eminence Visaugstisvētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs, un Latvijas Baptistu baznīcas bīskaps, Pēteris Sproģis) publicēja atklātu vēstuli, kurā viņi aicināja Latvijas republikas Saeimu neparakstīt Stambulas konvenciju. Cienījamie bīskapi šajā vēstule saka: “Mēs – Latvijas kristīgo baznīcu vadītāji – aicinām politiķus, valdību, ierēdņus uztvert Stambulaskonvencijas nosaukumā izteikto nepieciešamību kā pamudinājumu darīt visu nepieciešamo, lai novērstu reālos cēloņus vardarbībai ģimenē, līdz ar to apkarojot vardarbību, kas vērsta pret sievietēm. Runājot par konvencijas saturu, uzskatām, ka pašreizējā formā tā nav pieņemama, jo satur būtiskas nepilnības, kuras pieļauj tendenciozus, ideoloģiskus skaidrojumus – arī tādus, kam nav nekādas saistības ar vardarbības izskaušanu. Ja Saeimai tomēr nāktos Stambulas konvenciju ratificēt, mēs aicinām nodrošināt to, lai būtu aizsargātas Latvijas Republikas Satversmē un likumos ietvertās vērtības.”
Mēs, baznīcu vadītāji un darbinieki no citām kristīgām organizācijām vēlamies apliecināt, ka mēs atbalstam Konvencijas mērķus, kā tie arī atrodami Labklājības ministrijas mājas lapā.
Konvencijas mērķi ir
• mazināt visas pret sievietēm un meitenēm vērstas diskriminācijas formas un veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību;
• aizsargāt sievietes un meitenes no visām vardarbības formām, novērst, sodīt un mazināt vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē;
• īstenot visaptverošus pasākumus, lai aizsargātu un palīdzētu visiem vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē upuriem;
• veicināt starptautisko sadarbību ar mērķi mazināt vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē;
• nodrošināt atbalstu un palīdzību organizāciju un tiesībsargājošo iestāžu efektīvai sadarbībai, izveidojot kopīgu pieeju vardarbības mazināšanai pret sievietēm un ģimenē.
Apliecinām arī, ka nesaskatām Konvencijā iespēju ieviest tendenciozus izskaidrojumus, kas būtu pretrunā ar Latvijas republikas Satversmi. Ar Saeimas lēmumu, protams, ir iespējams atzīmēt pantus Konvencijā, kuras ir Latvijas kontekstā nevēlamas vai neatbilstošas. Tomēr neparakstīt pašu Konvenciju būtu signāls mūsu valsts no vardarbības nepasargātiem ļaudīm, ka valsts nav gatava iestāties par vardarbības apkarošanu, kā arī pastiprināti palīdzēt upuriem. Konvencija paredz sadarbību valstu starpā (piemēram, informācijas un datu apmaiņu), kas būtiski palīdzētu novērst vardarbību pret neaizsargātajiem.
Jēzus mums saka: “Nāciet šurp, jūs Mana Tēva svētītie, iemantojiet Valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma. Jo Es biju izsalcis un jūs esat Mani paēdinājuši; Es biju izslāpis un jūs esat Mani dzirdinājuši; Es biju svešinieks un jūs esat Mani uzņēmuši. Es biju pliks un jūs esat Mani apģērbuši; Es biju slims un jūs esat Mani apmeklējuši; Es biju cietumā un jūs esat nākuši pie Manis…. patiesi Es jums saku: ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši.” (Mateja ev.25.nodaļa).
Mūsu pienākums kā kristiešiem ir tāds – aizsargāt vājos un neaizsargātos, pārsiet brūces ievainotajiem. Uzskatām, ka Stambulas konvencijā izteiktās vērtības tieši saskan ar kristīgajām vērtībām; un aicinām Saeimu to parakstīt un ratificēt.
Jūsu
prof Dr Dace Balode (Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne)
māc Varis Bitenieks (Latvijas ev.lut. baznīcas ārpus Latvijas mācītājs Latvijā)
prāv Klāvs Bērziņš (Rīgas Evaņģēliskās draudzes mācītājs)
prof Dr Laima Geikina (Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesore)
prāv Ieva Graufelde (Latvijas ev.lut. baznīcas ārpus Latvijas Eiropas prāveste)
Dr Ilze Jansone (Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes vadošā pētniece)
bīsk.emer. Jāna Jēruma-Grīnberga
(Rīgas Sv Pestītāja Anglikāņu draudzes mācītāja)
Irma Kalniņa (Sv Pestītāja Anglikāņu draudzes Aizgādne)
Rudīte Losāne (Latviešu luterāņu sieviešu teoloģu apvienības prezidente)
māc Guntars Rēboks (Latvijas ev.lut. baznīcas ārpus Latvijas mācītājs Latvijā)
māc Markus Šohs (Schoch) (Vācu evaņģeliski-luteriskā baznīca Latvijā)
prof Dr Valdis Tēraudkalns (Latvijas Bībeles biedrība)
māc Mārtiņš Urdze (Latvijas ev.lut. baznīcas mācītājs)
māc Dr Kārlis Žols
(Latvijas ev.lut. baznīcas ārpus Latvijas prāvesta vietas izpildītājs Latvijā)
Informāciju sagatavoja Jāna Jēruma-Grīnberga, bīskape emerita, Sv Pestītāja Anglikāņu draudzes mācītāja. Pārpublicēts no LETA
Mēs, šo aicinājumu parakstījušie, lūdzam Ministru kabinetu atbalstīt Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencija) parakstīšanu un neņemt vērā tieslietu ministra iesniegto ziņojumu un nepamatotos argumentus pret konvencijas parakstīšanu.
Kopš 2009.gada Stambulas konvencijas izvērtēšanā ir piedalījusies arī Tieslietu ministrija (TM), un tās viedokļi ir ņemti vērā Latvijai līdzdarbojoties Stambulas konvencijas izstrādē. TM ir sniegusi arī savu ieguldījumu Labklājības ministrijas, kā atbildīgās institūcijas ziņojuma par konvencijas ieviešanu sagatavošanā, un līdz 2015.gada rudenim TM tika atbalstījusi Stambulas konvencijas parakstīšanu un nesaskatīja tajā pretrunas ar Satversmi.
Uzskatām, ka TM, balstot savu viedokli pret konvencijas parakstīšanu Ingas Kačevskas advokātu biroja sagatavotajā “juridiskajā analīzē”, kas ir izpelnījusies skarbu kritiku kā neatbilstošu “juridiskās analīzes” statusam, neievēro Valsts pārvaldes iekārtas likumu, un tāpēc šāda pozīcija Ministru kabinetam nevar būt saistoša. Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka, ka valsts pārvaldes iestādes pārstāv Latvijas Republiku (5. pants) un darbojas sabiedrības interesēs (10.panta trešā daļa), ka arī ievēro citus Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā minētos valsts pārvaldes principles
Tas ir bezprecedenta gadījums, kad valsts pārvaldes iestādes analītisku pētījumu izstrādātājus meklē pēc amatpersonām, acīmredzami, patīkamiem un ideoloģiski atbilstošiem viedokļiem, nevis kvalifikācijas un prasmes, caurspīdīgā atlases procesā. Tas rada nopietnas bažas, ka tieslietu ministrs un viņa pārstāvētā ministrija šobrīd nepārstāv sabiedrības, bet gan paša Tieslietu ministra un šauru personu grupas intereses, un nelietderīgi šķērdē valsts līdzekļus.
Ņemot vērā tieslietu ministra līdzšinējos izteikumus, rīcību Stambulas konvencijas ziņojuma sagatavošanas un izplatīšanas procesu, jo īpaši ministra rīcību, kas ir pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešo un ceturto daļu, lūdzam Ministru prezidentu nopietni izvērtēt tieslietu ministra Dzintara Rasnača atbilstību amatam un spēju pildīt ar likumu noteiktās funkcijas.
Parakstījušo organizāciju vārdā
Iluta Lāce, Resursu centrs sievietēm “Marta”
Parakstījušie:
Biedrība „Access Lab”
Biedrība „Ascendum”
Biedrība „Iecavas sieviešu klubs „Liepas””
Biedrība „Papardes zieds”
Biedrība „Skalbes”
Biedrība „Latvijas Bērnu Labklājības tīkls”
Biedrība „Latvijas Jaunatnes padome”
Biedrība „Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls”
Biedrība „Latvijas Vecāku forums”
Biedrība „Veselības projekti Latvijai”
Domnīca „Providus”
Fonds atvērtai sabiedrībai „DOTS”
Nodibinājums „Dzīvnieku drauga fonds”
Sabiedrība par atklātību „Delna”
Zemgales NVO Centrs
Biedrība Pro – police Latvia
Vidzemes kultūras un mākslas biedrība “Haritas”
Privātpersonas:
06.05.2016.
Domubiedru grupa “Cenzūrai Nē!” aicina uz tikšanos medijiem, kas veltīta Stambulas konvencijai š.g. 9. maijā plkst. 11.00 resursu centra sievietēm MARTA birojā, Matīsa ielā 49-3, Rīgā
Tikšanās laikā sniegsim uz pierādījumiem un faktiem balstītu informāciju par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvenciju, skaidrosim konvencijas mērķus un nozīmi, kā arī atspēkosim Tieslietu ministrijas veiktās “juridiskās analīzes” faktu kļūdas, radītos maldus un mītus.
Latvija ir vienīgā valsts ES, kas vēl nav parakstījusi Stambulas konvenciju. Viens no iemesliem ir ievērojamā pretestība no dažādu interešu grupu pārstāvjiem. 2016. gada 5. maijā publicētā Tieslietu ministrijas uzdevumā veiktā konvencijas “juridiskā analīze” noslēdzas ar apšaubāmiem secinājumiem: konvenciju nevajag parakstīt, jo tā uzspiež svešu ideoloģiju, ir pretrunā Satversmei, apdraud cieņu pret neatkarības cīnītājiem un diskriminē vīriešus.
Vai Latvija ir unikāla Eiropas Savienības valsts, vienīgā, kur vēl valda “veselais saprāts”, kas izpaužas iebildumos pret Stambulas konvenciju, vai tieši otrādi – problēma ir tā saucamajā Tieslietu ministrijas “juridiskā analīzē”, kas apzināti vai kompetences trūkuma dēļ kļūdās interpretācijā? Cik objektīva ir ministrijas “juridiskā analīze” un kādu grupu intereses pārstāv?
Preses konferencē par konvenciju viedokli paudīs:
Kontaktinformācija:
Iveta Ķelle
Tālr.: 29156214
E-pasts: iveta.kelle@gmail.com
“Cenzūrai NĒ!”
+371 29 29 69 99
cenzura.ne@gmail.com
https://necenzurai.wordpress.com
TW/@CenzuraiNE
FB/CenzuraiNe
Tā dēvētie “tikumības grozījumi” Izglītības likumā un tikumiskās audzināšanas vadlīnijas skolās ir apliecinājums Latvijas politiķu vēlmei iejaukties izglītības saturā, paverot durvis cenzūrai un manipulējamai informācijai. Viens no Latvijā biežāk ekspluatētajiem mītiem – seksuālā izglītība sekmē pāragras seksuālas attiecības. Somijas – valsts, kas lepojas ar vienu no labākajām izglītības sistēmām pasaulē – pieredze liecina par pretējo.
Šādas atziņas izskanēja domubiedru grupas „Cenzūrai nē!” organizētajā seminārā “Par izglītotu izvēli”. Situācijā, kad Latvijā strauji palielinās HIV un citu seksuāli transmisīvo infekciju izplatība, pieaug vardarbība pret sievietēm un sabiedrībā valda stereotipi par dzimumu līdztiesību, ir svarīgi rūpēties par to, lai ikvienam būtu pietiekošas zināšanas par savu un partnera seksuālo veselību un harmonisku attiecību veidošanu.
Pasaules veselības organizācijas (PVO) eksperte, PVO Seksuālās izglītības standartu Eiropā līdzautore, bērnu psihiatre Raisa Kačiatore (Raisa Cacciatore), uzsvēra, ka bērniem jau no mazotnes nepieciešams apgūt zināšanas un prasmes, kas palīdz izprast savu ķermeni, sasvstarpējās attiecības un sajūtas. Svarīgi ir arī iemācīt drošības iemaņas pret aizskārumu – prasmi pateikt “nē!” un pastāstīt par notikušo pieaugušajam. Saskaņā ar R. Kačiatores teikto, seksuālajai izglītībai šajā vecumā jāietver tēmas, kas ir pielāgotas bērnu vecuma un attīstības līmenim.
Somijas eksperts jauniešu seksualitātes jautājumos ginekologs Dans Apters (Dan Apter) uzsvēra, ka ir vairāki veidi, kā pusaudži un jaunieši var saņemt seksuālo izglītību – ģimene, vienaudži, mediķi un sociālie darbinieki, taču pēdējā laikā arvien lielāka nozīme ir medijiem. Tāpēc svarīga ir seksuālā izglītošana skolās, kas nodrošina kvalitatīvas zināšanas un veicina atbildīgu izvēli. Runājot par Somijas pieredzi, D.Apters skaidroja, ka seksuālā izglītība šajā valstī ievesta 1970.gadā, bet kopš 1972.gada pašvaldībām ir pienākums nodrošināt bezmaksas konsultācijas par kontracepciju. Saskaņā ar eksperta teikto, aizvadītā gadsimta deviņdesmito gadu vidū valsti skāra ekonomiskā krīze, tāpēc tika samazināta seksuālās izglītības un sniegto pakalpojumu intensitāte. Rezultātā pieaudzis gan pārtraukto grūtniecību un dzemdību skaits 15-19 gadus vecu meiteņu vidū, gan arī inficēšanās ar seksuāli transmisīvajām infekcijām gadījumu skaits. Tāpat D.Apters uzsvēra, ka statistikas dati liecina, ka jauniešu vidū, kuri saņem seksuālo izglītību, ir tendence uzsākt seksuālās attiecības vēlāk. Nobeigumā Somijas eksperts uzsvēra, ka skolas uzdevums ir sniegt vecumam atbilstošu un korektu informāciju. Bet bērniem un vecākiem ir jādomā tālāk, kā ar šo informāciju rīkoties.
Seminārā arī uzstājās Zviedrijas vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms, kurš skaidroja ģimenes politikas Zviedrijā saistību ar valsts ekonomisko attīstību. Savukārt Re:Baltica žurnāliste Inga Spriņģe izstāstīja galvenos secinājumus par ģimenes vērtību ideoloģijas izmantošanu sabiedrības šķelšanā. Noslēgumā Latvijas Universitātes pedagoģijas profesore Zanda Rubene skaidroja atšķirības starp rīcībspējīgu un paklausīgu bērnu, pieskaroties audzināšanas un izglītošanas scenārijiem.
Semināra norisi atbalstīja Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS, Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā, Zviedrijas vēstniecība Latvijā, filozofijas un literatūras interneta portāls Satori, viesnīca Hotel Bergs. Seminārā tiešraidi nodrošināja portāls Delfi.lv.
“Cenzūrai Nē!” ir brīvprātīgo domubiedru grupa, kas par savu mērķi izvirzījusi sabiedrības informēšanu par tādu likumprojektu un rīcībpolitiku izstrādi, kuru ieviešana var novest pie izglītības satura cenzēšanas Latvijas skolās un veselības izglītības ierobežošanas. Organizācijas, kas pievienojušās grupai, apskatāmas „Cenzūrai NĒ!” blogā
Plašāka informācija
Jana Simanovska, Tālr.: 29296999
E-pasts: cenzura.ne@gmail.com.
Lai kliedētu mītus un sniegtu patiesu, uz pierādījumiem balstītu informāciju, domubiedru grupa „Cenzūrai nē!” organizē semināru, kurā vietējie un starptautiskie eksperti skaidros “tikumības grozījumu” kontekstu un atspēkos izplatītākos grozījumu Izglītības likumā aizstāvju radītos mītus.
Seminārs norisināsies š.g. 19.janvārī plkst. 10:45-15:00 viesnīcā “Hotel Bergs”, Rīgā, Elizabetes ielā 83/85. Reģistrācija vietu trūkuma dēļ nenotiek.
Semināru var skatīties tiešsaistē.
14.01.2016.
Pēdējo pāris gadu laikā virkne politiķu, nevalstisko organizāciju aktīvistu un vecāku plaši izmantojuši dažādus mītus un nepatiesu informāciju, kas skar jauniešu seksuālo izglītību. Rezultātā Latvijā ir pieņemti tā dēvētie “tikumības grozījumi” Izglītības likumā un šobrīd tiek izstrādātas “tikumības vadlīnijas”.
Daži no izplatītākajiem mītiem:
Lai kliedētu mītus un sniegtu patiesu, uz pierādījumiem balstītu informāciju, domubiedru grupa „Cenzūrai nē!” organizē semināru, kurā vietējie un starptautiskie eksperti skaidros “tikumības grozījumu” kontekstu un atspēkos izplatītākos grozījumu Izglītības likumā aizstāvju radītos mītus. Seminārs norisināsies š.g. 19.janvārī plkst. 10:45-15:00 viesnīcā “Hotel Bergs”, Rīgā, Elizabetes ielā 83/85.
Seminārā PVO eksperti no Somijas – seksuālās veselības vadlīniju izstrādātāja, bērnu psihiatre Raisa Kačiatore un eksperts jauniešu seksualitātes jautājumos, ginekologs Dans Apters skaidros, kāds bija Eiropas seksuālās audzināšanas vadlīniju mērķis. Zviedrijas vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms pamatos dzimumneitrālās audzināšanas politiku zviedru bērnudārzos. Savukārt Re:Baltica žurnāliste Inga Spriņģe izstāstīs galvenos secinājumus par ģimenes vērtību ideoloģijas izmantošanu sabiedrības šķelšanā. Noslēgumā Latvijas Universitātes pedagoģijas profesore Zanda Rubene skaidros atšķirības starp rīcībspējīgu un paklausīgs bērnu, pieskaroties audzināšanas un izglītošanas scenārijiem.
Par domubiedru grupu “Cenzūrai Nē!”
“Cenzūrai Nē!” ir brīvprātīgo domubiedru grupa, kas par savu mērķi izvirzījusi sabiedrības informēšanu par tādu likumprojektu un rīcībpolitiku izstrādi, kuru ieviešana var novest pie izglītības satura cenzēšanas Latvijas skolās un veselības izglītības ierobežošanas. Organizācijas, kas pievienojušās grupai, apskatāmas „Cenzūrai NĒ!” blogā: www.necenzurai.wordpress.com
Plašāka informācija
Jana Simanovska
Tālr.: 29296999
E-pasts: cenzura.ne@gmail.com.
Šodien, atzīmējot 1948.gada 10.decembrī pieņemtās ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas gadadienu, Cenzūrai NĒ! domubiedri vēršas pie Latvijas Saeimas deputātiem, ministriem un ministriju ierēdņiem, jo īpaši, tiem, kuri iesaistījušies Izglītības likuma tā saukto tikumības grozījumu un tikumības vadlīniju izstrādē un atbalstīšanā.
Cilvēktiesības piemīt indivīdiem un tās jānodrošina valstij. Brīvība un vienlīdzība kā neatsavināmās cilvēktiesības piemīt katram indivīdam no dzimšanas brīža, neatkarīgi no tā, vai šīs tiesības ir ierakstītas valstu nacionālajos tiesību aktos. Aktīvi iestājoties par vienu, pareizo ģimenes modeli un cenšoties tam noteikt īpašu statusu likumā, cilvēku brīvība Latvijā tiek nepamatoti ierobežota, tai skaitā arī vairāk kā pusei Latvijas bērnu, kuri dzimuši nereģistrētās attiecībās.
Satversmes 89.pants nosaka, ka cilvēktiesības Latvijā aizsargājamas saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem. Līdz ar to valstij ir pienākums aizsargāt arī starptautiskajos dokumentos minētās cilvēktiesības un nav uzskatāms, ka Satversme hierarhiski stāv pāri cilvēktiesībām.
Atsevišķas cilvēktiesības var tikt arī ierobežotas, bet tikai gadījumos, ja šādam ierobežojumam ir leģitīms mērķis un tikai tad, ja ierobežojums ir samērīgs. Tomēr būtiski, ka tiesības uz vienlīdzību un nediskrimināciju, kas ietvertas Satversmes 91.pantā, nevar tikt ierobežotas nekādos gadījumos, pat ja šo tiesību ierobežošanai šķietami pastāvētu leģitīms mērķis. Saeimas deputātes J. Stepaņenko (Saskaņa) piedāvājums, ka “ģimene, kuras pamatā ir vīrieša un sievietes laulība, ir pamats, no kura izaug tikumisks cilvēks”, pārkāpj nediskriminācijas principu attiecībā pret visiem, kuri nedzīvo vai nav dzimuši šādā savienībā.
Satversmes 110.pants nenosaka laulību un tradicionālo ģimeni kā vienīgo modeli. Satversmes komentāros, kas skaidro konkrētā pantu jēgu, teikts, ka mērķis ir aizsargāt laulāto tiesības un laulību – tiesības stāties laulībā, stāties laulībā brīvprātīgi, bez piespiešanas, kā arī aizsargā jau noslēgtu laulību.
Mūsu valstī ir aizsargāti dažādi ģimenes modeļi – ne tikai de jure, ber arī de facto ģimene. 110.pants nenosaka un neaicina tikai uz vienu kopdzīves modeli, bet aizsargā to savienību, kas jau nodibināta. Tāpēc, balstoties uz cilvēktiesībām un Latvijas Republikas Satversmi, valsts nedrīkst izdarīt spiedienu uz iedzīvotājiem, lai tie stātos laulībā.
Aicinām lēmumu pieņēmējus un ikvienu iedzīvotāju sargāt demokrātiju, brīvību un vienlīdzību un garantēt cilvēktiesību ievērošanu Latvijā, tiecoties uz tādu sabiedrību, kur neviena cilvēku grupa netiek diskriminēta.
Rīkoties var tūlīt:
#CilvektiesibuDiena
Papildus informācijai:
Zane Zvirgzdiņa, Biedrība Resursu centrs sievietēm MARTA, tālr. 67378539, e-pasta adrese: cenzura.ne@gmail.com
Kāds Facebook ieraksts Zviedrijā par tur notikušo traģēdiju ir tik trāpīgs, nolēmam ar to padalītes arī Latvijā, lai nenomirst Facebook dzīlēs. Autors: Alexander Karim. Tulkoja Linda Freimane.
Šodien nomira trīs cilvēki. Divi upuri un viens noziedznieks. Slepkava. 20 gadus vecs. Bet viņš nebija viens. Aiz viņa soļoja vesela armija, simtiem tūkstošu Flashback un Facebookoratoru liela. Profesionāli nīdēji.
Jums šķiet, ka jūs tik veicat nevainīgus ierakstus. Cienītos ierakstu lauciņos, kuri pil no vismelnākā naida pret cilvēku – “izmetiet žurkas”, “aizveriet robežas, pie velna”, “Zviedrijas demokrāti pie varas”!
Un viņš lasa. Viņa pārliecība kļūst stiprāka. Viņš nav viens. Jūs visi esat viņa pusē.
“160 000 kriminālu sīriešu gadā!!!” “Viņi grib izvarot mūsu sievietes un piespiest viņām valkāt burkas!!!” “Žēl, ka aizdedzinātājās bēgļu nometnēs neviena nebija!!!”
Viņiem ir taisnība, viņš nodomā. Kādam jārīkojas.
Uzkāpiet uz prusakiem, varbūt tad viņi dosies tālāk.
Viņš turpina lasīt. Un just. Viņš paņem nazi. Zobenu. Masku. Viņš dosies kāpt uz prusakiem.
Divas nevainīgas dzīvības. Ķermeņi, kuru vienīgais grēks bija mazliet tumšāka pigmentācija. Izdzēsti sapņi, ģimenes, kas sēro. Valsts, kurā valda bailes.
Bet jūs tāpat sēžat pie saviem rakstāmgaldiem un jūtaties pilnīgi nevainīgi.
Tomēr šis jauneklis nebija viens. Viņš nebija vienīgais noziedznieks. Viņš bija mūsu Zviedrijas simptoms. Rezultāts. Kamēr viņš viens turēja rokās liktenīgo ieroci, veselas armijas soļi šodien skanēja mūsu skolu gaiteņos.
Jums visiem vajadzētu izjust kaunu.
2015.gada 23.aprīļa Saeimas sēdes balsojumā lielākā daļa Zaļo Zemnieku Savienības (ZZS) deputātu neatbalstīja J.Stepaņenko (Saskaņa) uz 2.lasījumu iesniegto Izglītības likuma grozījumu otro daļu šādā redakcijā:
„Mācību līdzekļu un citu materiālu, kuri var negatīvi ietekmēt izglītojamā tikumisko, estētisko, intelektuālo vai fizisko attīstību, izmantošana un izplatīšana izglītības iestādēs ir aizliegta.”
Toreiz PRET balsoja 10 ZZS deputāti, bet ATTURĒJĀS 3. (Rezultāti)
Savukārt 18.jūnija balsojumā ZZS frakcija atbalstīja ļoti līdzīgus J.Stepaņenko uz 3.lasījumu iesniegtus grozījumus šādā redakcijā:
„Izglītības iestāde, izņemot augstskolas, aizsargā izglītojamo no tādas informācijas un metodēm izglītības un audzināšanas procesā, kas neatbilst šā likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai”
un
“Izglītības iestādes padome lemj par mācību un audzināšanas procesā izmantojamo metožu un informācijas, tajā skaitā mācību līdzekļu un materiālu, atbilstību šā likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai, kā arī tikumiskās audzināšanas vadlīnijām.”
PAR grozījumiem balsoja 9 no tiem 10 ZZS deputātiem, kas 23.aprīļa sēdē balsoja PRET un visi 3 deputāti, kas iepriekš ATTURĒJĀS. Grozījumi tika pieņemti. (Rezultāti)
Par grozījumiem balsoja arī ZZS deputāts Gundars Daudze, kurš Cenzūrai NĒ! video rullītī teica, ka tikumību katrs uztveram citādi un to nevar izmērīt.
Kāpēc ZZS atbalstīja grozījumus? Vai ZZS atbalsts bija daļa no prezidenta vēlēšanu tirgošanās, lai nodrošinātu Raimonda Vējoņa ievēlēšanai nepieciešamās balsis no partijas „Saskaņa” deputātiem?
necenzurai.wordpress.com 